Vecākiem

Par COVID-19 skartajām teritorijām un infekcijas izplatīšanās novēršanai izglītības iestādēs

Slimību profilakses un kontroles centrs (turpmāk – SPKC) jau informēja (SPKC 2020. gada 3. februāra vēstule nr. Nr. 1-8.2/269), ka 2020. gada 30. janvārī PVO ģenerāldirektors paziņoja, ka jaunā koronavīrusa izraisītās infekcijas (COVID-19) uzliesmojums ir starptautiskas nozīmes sabiedrības veselības apdraudējums, kā arī informēja par pasākumiem infekcijas izplatīšanās novēršanai izglītības iestādēs.

Attīstoties epidemioloģiskajai situācijai pasaulē, ir noteiktas jaunas COVID-19 skartās teritorijas, tāpēc SPKC aicina pievērst uzmanība bērniem, kuri atgriežas ne tikai no Ķīnas, bet arī no citiem reģioniem. SPKC tīmekļa vietnē regulāri tiek atjaunota informācija par COVID-19 infekcijas skartajām teritorijām (www.spkc.gov.lv).

Ievērojot, ka izglītības iestādes varētu apmeklēt bērni, kuri ieradušies vai ieradīsies no par COVID-19 infekcijas skartajām teritorijām, un ņemot vērā paaugstinātu infekcijas izplatīšanās risku bērnu kolektīvos, veselības nozares profesionāļi REKOMENDĒ, ja bērns pēdējo 14 dienu laikā ir bijis ceļojumā Ķīnā, Dienvidkorejā, Itālijas Lombardijas un Veneto reģionos vai Irāna:

· bērnam neapmeklēt izglītības iestādi,

· vecākiem:

o sazināties ar ģimenes ārstu,

o sadarbībā ar ģimenes ārstu novērot bērna veselību 14 dienas pēc ceļojuma,

· ja minētajā laika periodā akūtas augšējo elpceļu infekcijas slimības simptomi (paaugstināta ķermeņa temperatūra, klepus, rīkles iekaisums, apgrūtināta elpošana):

o bērnam nav parādījušies, viņam var atļaut apmeklēt izglītības iestādi ar ģimenes ārsta izziņu,

o bērnam ir parādījušies, nekavējoties zvanīt 113 un informēt ārstniecības personu par simptomiem un ceļojumu uz skarto teritoriju.

Slimību profilakses un kontroles centrs (turpmāk – SPKC) aicina izglītības iestāžu vadītājus informēt vecākus par minētajām rekomendācijām. Ja rodas jautājumi, lūdzam sazināties ar SPKC speciālistiem (tālr.: 67387661).

Lūdzam sekot aktuālai informācijai un ieteikumiem iedzīvotājiem un profesionāļiem saistībā ar jaunā koronavīrusa COVID-19 infekcijas uzliesmojumu SPKC tīmekļvietnes sadaļā “Aktualitātes” (www.spkc.gov.lv).

Lūdzam Izglītības ministriju izplatīt šo vēstuli visām Latvijas izglītības iestādēm, kurās izglītības programmas apgūst bērni (pirmsskolām, vispārizglītojošām skolām, mūzikas, mākslas un sporta skolām u.c.). Ārstu profesionālās asociācijas lūdzam izplatīt vēstuli Jūsu asociācijas biedriem.

Direktore I.Gavare

Dace Viļuma 67895821

dace.viluma@spkc.gov.lv

KĀ ATŠĶIRT SAAUKSTĒŠANOS NO GRIPAS?

Klāt atkal ir periods, kad valstī oficiāli izsludināta gripas epidēmija. Slimot nevēlas neviens. Bet ja nu tomēr nācies sasirgt, ir svarīgi laikus pazīt simptomus un zināt, vai tā ir parasta saaukstēšanas vai tomēr gripa.

Saaukstēšanās ir daudz vieglāka augšējo elpceļu saslimšana nekā gripa, taču arī ar to ir jāpacīnās, lai uzveiktu. Saaukstēšanās parasti noris dažas dienas.

Savukārt, slimojot ar gripu, slikta pašsajūta var saglabāties pat vairākas nedēļas. Ir svarīgi pazīt, kura no vīrusu infekcijām piemeklējusi, un atbilstoši rīkoties. Saslimstot ar gripu, nekādā gadījumā nedrīkst izturēties vieglprātīgi un to ielaist, jo sekas var būt ļoti nelāgas. Ielaista gripa ir jāārstē slimnīcā, un var rasties nopietnas komplikācijas, piemēram, plaušu karsonis. Laikus neārstēta gripa var ietekmēt arī hronisku slimību attīstību, piemēram, kādu sirds kaiti.

SAAUKSTĒŠANĀS

Tā ir kakla un deguna vīrusu infekcija, kas visbiežāk rodas ķermeņa vai atsevišķu tā daļu straujas atdzišanas rezultātā. It īpaši, ja ilgu laiku ir salušas kājas. Straujas temperatūras maiņas rezultātā vīrusi un baktērijas aktivizējas un izraisa saslimšanu.

Saaukstēties ir iespējams arī tad, ja ķermeņa atdzišana nav notikusi. Saslimšanu veicina pārpūle (gan fiziska, gan garīga), nepietiekams miega daudzums, nogurums, nepietiekams uzturs, kā arī paaugstināti stresa apstākļi.

Slimības simptomi ir atkarīgi no organisma reakcijas uz vīrusu infekciju un cilvēka imunitātes. Parasti saaukstēšanās simptomi ir aizlikts deguns, šķavas, sāpes kaklā, klepus, nogurums, iespējama paaugstināta temperatūra un reizēm galvassāpes. Taču katram saaukstēšanās var izpausties citādi. Vienam sāpēs kakls, citam būs temperatūra un iesnas, vēl kāds sirgs ar teju visiem simptomiem.

Cilvēki bieži vien saaukstēšanos ignorē, uzskatot to par nieku un turpinot savus ierastos ikdienas darbus. Ārsti brīdina, ka saaukstēšanos neārstējot, tā var izraisīt nevēlamas blakusparādības, piemēram, sirdsdarbības traucējumus. Saaukstēšanās gadījumā vajadzētu atteikties no fiziskajām aktivitātēm, izvairīties no sabiedrisku vietu apmeklēšanas un pārslodzes. Tas ļaus ātrāk izveseļoties.

Saaukstēšanās gadījumā vislabāk ir ārstēties ar tējām, piemēram, aveņu, kumelīšu, liepziedu un pelašķu. Atlabt palīdzēs tēja, atpūta un izgulēšanās, reizēm pat var iztikt bez medikamentu lietošanas.

Uzturā jānodrošina, lai tiktu uzņemts C vitamīns (citrusaugļi, pētersīļi, paprika), E vitamīns (rieksti, graudaugi), beta karotīns (burkāni, lapu salāti). Jāēd pilnvērtīgi, lai uzturā būtu ogļhidrāti, olbaltumvielas, šķiedrvielas, minerālvielas, vitamīni, kā arī nepieciešamais tauku daudzums.

GRIPA

Tieši tāpat kā saaukstēšanās, arī gripa ir vīrusu infekcija, kas kairina elpošanas sistēmu – degunu, kaklu un plaušas. Gripa izplatās epidēmiju veidā un Latvijā visbiežāk uzliesmo janvārī, februārī, martā. Gripas vīruss izplatās gaisā pilienu veidā. Tas nozīmē, ka gripas vīrusus var ieelpot brīdī, kad vīrusa nēsātājs klepo, šķauda vai runā. Šādā veidā vīruss iekļūst degunā, kaklā, plaušās, sāk vairoties un rada labvēlīgu vidi attīstībai.

Tāpat ar gripu iespējams inficēties arī pieskaroties virsmai, kurai iepriekš pieskāries gripas slimnieks. Lai izvairītos no šādu mikrobu iespējamās iekļūšanas organismā, īpaši svarīgi ir bieži mazgāt rokas.

Gripai ir raksturīgi parādīties pēkšņi un visizplatītākie pirmie simptomi ir paaugstināta ķermeņa temperatūra, drebuļi, drudzis, galvassāpes, nespēks, sāpes acīs, muskuļos, kaulu laušanas sajūta. Pēc tam parādās kakla sāpes, sauss klepus.

Pirmās divas līdz piecas dienas pēc saslimšanas cilvēka organisms ir gripas vīrusa perēklis un bīstams apkārtējiem.

Ja slimība noris bez sarežģījumiem, nedēļas līdz desmit dienu laikā cilvēka pašsajūta un veselības stāvoklis jūtami uzlabojas. Jārēķinās ar to, ka pēc gripas izslimošanas vēl pāris nedēļas tomēr var saglabāties šādi simptomi – nervozitāte, nogurums, enerģijas trūkums.

Gripas riska grupa ir mazi bērni, grūtnieces un cilvēki, kas vecāki par 65 gadiem. Gripa ir ļoti lipīga slimība, tāpēc pret to nevajadzētu izturēties vieglprātīgi. Primārais, kas nepieciešams, lai izārstētu gripu – atpūta, miers un daudz miega. Gultas režīms būtu jāievēro trīs līdz piecas dienas. Tas ir īpaši svarīgi, lai gripas infekcija neizraisītu tādas bīstamas sekas kā, piemēram, sirds muskuļa iekaisumu. Jādzer daudz šķidruma, vēlams divi līdz trīs litri dienā – ūdens, tējas, sulas. Vajadzētu ēst ķiplokus un sīpolus, daudz C vitamīna.

KĀ ATŠĶIRT GRIPU NO SAAUKSTĒŠANĀS?

Lai gan daudz simptomu šīm abām slimībām ir līdzīgi, tomēr tās ir viegli atšķiramas.

Saaukstēšanās gadījumā drudzis var nebūt vispār. Ja ir, tad neliels un viegls, savukārt gripa parasti plosās ar paaugstinātu ķermeņa temperatūru, pat 39° – 40°C, kas ilgst vairākas dienas.

Saaukstējoties var būt nelielas ķermeņa un acu sāpes vai nebūt vispār, bet gripas gadījumā šādas sāpes ir izteiktas un stipras, ķermenis ir noguris, cilvēks jūtas kā salauzts. Slimojot ar gripu, cilvēkam ir izteikts vājums, kas ilgst arī pēc atveseļošanās. Gripas sākuma posmā ir pat pilnīgs spēku izsīkums, savukārt saaukstēšanās gadījumā tas var būt neliels nespēks un tikai slimības pirmajās dienās.

Saaukstēšanās laikā izteikti novērojamas iesnas, aizlikts deguns, kakla sāpes, savukārt gripas laikā tas var būt, taču retāk. Saaukstēšanās laikā biežāk ir sauss klepus un viegla diskomforta sajūta krūtīs. Savukārt slimojot ar gripu, ir klepus un diskomforta sajūta krūtīs, kas kļūst arvien stiprāki un izteiktāki. Gripu var pavadīt arī spēcīgas galvassāpes, pat reiboņi.

Jebkurā gadījumā, precīzāko diagnozi noteiks ārsts. Dakteris vislabāk zinās, kādus medikamentus lietot un kā ātrāk izveseļoties.

Lai nesaslimtu vispār, iepriekš vērts stiprināt savu imunitāti ar vitamīniem un sabalansētu uzturu, lai organismam nemaz vēlāk nebūtu jācīnās par atveseļošanos.

Uzmanību - GRIPA

Gripa ir akūta, sevišķi lipīga vīrusu infekcija, kas skar elpceļus. Salīdzinot ar citām infekcijas slimībām, gripa atšķiras ar izplatīšanās ātrumu, izraisīto komplikāciju biežumu un smagumu. To dēļ gripas epidēmijas laikā 2 - 5 reizes pieaug hospitalizāciju skaits un cilvēku vēršanās biežums pēc medicīniskās palīdzības.

Gripa Latvijā izplatās rudens - ziemas periodā. Parasti saslimstības pacēlums ilgst 8 - 10 nedēļas.

Gripas pazīmes

Pirmās gripas pazīmes pēc inficēšanās parādās pēc 48 - 72 stundām, var būt arī no 24 stundām līdz 7 dienām. Gripai raksturīgs:

  • pēkšņs sākums;

  • galvassāpes;

  • drudzis;

  • paaugstināta temperatūra;

  • kaulu "laušanas sajūta'';

  • aizlikts deguns bez iesnām un sauss, rejošs klepus.

Veselīgi un garšīgi gaidīsim ziemu

Ārā vēl samērā silts, taču ir svarīgi zināt, kā savu organismu sagatavot gada aukstajiem mēnešiem, lai izvairītos no saslimšanas. Atceries – ir ļoti svarīgi lietot uzturā imunitāti spēcinošus produktus, kas ir gan veselīgi, gan garšīgi.

Kas būtu jāiekļauj ēdienkartē, lai organisms spētu veiksmīgi pretoties rudens un ziemas vīrusiem? Stāsta «Veselības centra 4» ģimenes ārste, sabiedrības veselības konsultante Dana Misiņa un restorāna «Aqua Luna» šefpavārs Gints Aizupietis.

1. Spilgtu krāsu dārzeņi

Spilgti zaļi, dzelteni vai oranži dārzeņi satur daudz beta karotīna un citu antioksidantu, kas palīdz imūnsistēmu uzturēt labā formā. Katru dienu pamēģini kādu citu dārzeni, lai ēdienkarte būtu daudzveidīga. Ēd dārzeņus kā piedevu otrajam ēdienam vai izmanto kā sastāvdaļu zupās.

Uzmanību vecākiem!

Atgādinājums !

Bērniem, kuriem vajadzīga speciālā ēdināšana (alerģijas), pēc atvaļinājuma vai vasaras dārziņa apmeklēšanas obligāti nepieciešama izziņa no ģimenes ārsta vai ārsta – speciālista par alerģiju izraisošajiem produktiem, lai varētu nodrošināt atbilstošu ēdienkarti.

Bērniem, kuri uzsāks bērnudārza gaitas, pirmajā apmeklējuma dienā līdzi jābūt medicīnas kartei Nr.026/u no ģimenes ārsta.

Lai mums veseli bērni!

Ja slimo bērns, jāārstē tētis un mamma.....

http://thebest.lv/b/ja-slimo-berns-jaarste-tetis-un-mamma/


Pasargāsim bērnus no vēdervīrusa

Nešpetnie vēdervīrusi!

Vai zināji, ka dažādie vēdervīrusi ir pat lipīgāki par saaukstēšanās slimībām? Turklāt aukstajā gadalaikā tie uzdarbojas ar īpašu intensitāti. Kāpēc tā, kā sevi un savu bērnu pasargāt no vēdera infekcijām un, ko darīt, ja gadījies saslimt, stāsta bērnu infektoloģe dr. Gunta Laizāne.

No mutes mutē, no rokas rokā

Jā, arī vēdervīrusiem ir sezonāls raksturs. Taisnības labad gan jāteic, ka tie ir gatavi uzbrukumam visu cauru gadu, tomēr biežāk dažādas zarnu infekcijas un vēdera vīrusi liek par sevi manīt vēlā rudenī, ziemā un pavasarī. Visticamāk, tam ir racionāls skaidrojums – vasaras mēnešos ir skolas brīvlaiks, un arī bērnudārznieki lielākoties uzturas ārā svaigā gaisā, nevis čupojas slēgtās telpās, kuras tikai pa retam izvēdina. Bērniem nav tik ciešs kontakts, un viņi neinficē cits citu.

Padomi vecākiem aukstajā sezonā

Vērtīgi padomi, sākoties aukstajai sezonai: kā bērnu ģērbt un kā stiprināt imunitāti

Četru gadalaiku maiņa, kaut piedzīvota ik gadu, joprojām sagādā mūsu organismam pamatīgu pārbaudījumu. Vērtīgus padomus, kā izvairīties no saaukstēšanās un kā ārstēties, sniedz pediatre, bērnu pneimonoloģe dr. Renāte Snipe.

Cilvēks var pārslimot elpceļu vīrusu infekcijas vairākas reizes gadā. Bērni, kuri ir ciešā saskarsmē ar citiem bērniem un kuriem nav tik attīstīta imūnsistēmas spēja cīnīties ar vīrusu infekcijām, var saaukstēties pat septiņas līdz desmit reizes gadā.

Rudens un saaukstēšanās

Kad notiek gadalaiku maiņa, vīrusi kļūst aktīvi, jo tiem patīk mainīgi laika apstākļi un temperatūras svārstības. Šajā laikā cilvēka organisms, it īpaši bērna, ir sevišķi jūtīgs pret vīrusiem. Cīņā ar vīrusiem iesaistās imunitāte, kura ir organisma dabīgā aizsardzība pret infekcijām un dažādām vīrusu grupām. Tiklīdz organismā nonāk vīrusi vai infekcijas slimību izraisītāji, organismā tiek izstrādātas antivielas, kuras iznīcina infekciju. Tādā veidā palīdzot organismam saglabāt veselību. Savukārt, lai cilvēka imunitāte darbotos pilnvērtīgi nepieciešams vesels darbību komplekss, kas pastiprinātu imunitāti. Jo vairāk ikdienā pielieto veselīgā dzīvesveida principus, jo lielāka ir aizsardzība pret slimībām.

Lai jauka vasara 2016

Vasara ir pašā plaukumā


Vasara ir pašā plaukumā – karstums, jūra, vasarnīcas un pārējie prieki – pietiek tikai apskatīties fotozāli... un uzreiz ir skaidrs, cik lielisks laiks ir tagad bērneļiem un viņu vecākiem.

Bērni ir radījumi kustīgi un nemierīgi. Ziemā drēbju kārta vēl kādā veidā apvalda viņu degsmi, bet vasarā nekas netraucē skriet, lēkt, kāpt kokos, rāpot pa zāli, peldēties visās ūdenstilpnēs, pat tādās, kuras nešķiet piemērotas ūdens procedūrām. Visiem vecākiem ir zināms, ka apturēt šo mūžīgo dzinēju, lēkātāju, rāpotāju, ložņātāju un peldētāju nav iespējams un nav arī vajadzīgs: aktivitāte ir veselības un laba noskaņojuma priekšnoteikums. Tomēr vasaras dzīves tempam ir arī otra medaļas puse: traumas un sasitumi, reālas bēdas un mammas bailes.

Kā stiprināt bērna imunitāti pavasarī?

Kāpēc mazuļi visvairāk ir pakļauti slimībām tieši šobrīd, ko darīt, lai izvairītos no slimošanas pavasara pašā plaukumā? Jānostiprina mazuļa imūnsistēma!

Pavasara sākumā pazemināta imunitāte ir gan pieaugušajiem, gan mazuļiem. Kāpēc tieši šajā periodā bērna organisms ir īpaši uzņēmīgs pret slimībām? Kā cīnīties ar šo pavasara problēmu?

Kādas saslimšanas bērniem ir izplatītākās pavasarī?

Ārsti uzsver, ka pašā pavasara sākumā īpaši savairojas tradicionālo respiratoro saslimšanu skaits, tāpat daudz ir arī saslimšanas gadījumu ar sezonālajām infekcijas slimībām. Bez tam, šajā periodā saasinās arī citas saslimšanas, īpaši hroniskās saslimšanas. Nereti bērniem ir dažādas saslimšanas, piemēram SARS provocē tādu hronisko saslimšanu saasināšanos kā haimorīts, otīts, saasinās arī alerģijas, gastroenteroloģiskās saslimšanas. Un tas viss rodas uz tā fona, ka pavasara sākumā bērna organismā izveidojies sezonālais vitamīnu trūkums, kas sarežģī ārstēšanos.

Kā rūpēties par imunitāti gripas sezonā?

Imunitātei ir milzīga nozīme visu mūsu dzīvē. Mazulim piedzimstot, imunitāte tikai laika gaitā iemācās cīnīties ar dažādiem vīrusiem, un ir ļoti svarīgi, ka mamma zina, kas ir nepieciešams, lai bērna imunitāti stiprinātu un palīdzētu vieglāk pārdzīvot dažādas saslimšanas. Māmiņu Klubā viesojās ārste-pediatre – Daira Brenča, kas mums vairāk ļāva ieskatīties šajā plašajā tēmā.

Kas ir imunitāte?

Lai bērni augtu veseli!

Ieteikumi pēc veselības nedēļas

Veselības nedēļas laikā no 26. - 30.oktobrim skolotājas ar bērniem pārrunāja, kas ir garīgā veselība, fiziskā veselība, veselīgs uzturs, tīrība.

Garīgā veselība, tas kā bērns jūtas ikdienā. Vai patīk nākt uz bērnudārzu, vai kāds nedara pāri, vai bieži satraucas, ja kas neizdodas. Ar mierīgumu, mīlestību , iecietību vecāki var bērnam palīdzēt. Mācīsim mīlēt, aizstāvēt, cienīt sevi un savus tuvākos!

Lai bērns būtu vesels

Padomi, sākoties aukstajai sezonai. No kā vairāk uzmanīties sezonas maiņu periodā

Četru gadalaiku maiņa, kaut piedzīvota ik gadu, joprojām sagādā mūsu organismam pamatīgu pārbaudījumu. Vērtīgus padomus, kā izvairīties no saaukstēšanās un kā ārstēties, sniedz pediatre, bērnu pneimonoloģe dr. Renāte Snipe.

Jāsaprot, ka pat labākā mamma pasaulē, darot visu iespējamo, nevarēs vienmēr bērnu pasargāt no saaukstēšanās.

Iesaka logopēds

Sveiki visi, visi!

Ir pavadīts vēl viens ražens un aktīvs mācību gads.

Esam daudz strādājuši, mācījušies un priecājušies par sasniegtajiem rezultātiem, reizēm pie neveiksmēm dusmojušies un nobirdinājuši arī kādu asaru.

Mums visiem priekšā gara un saulaina vasara, lai priecātos, atpūstos un uzkrātu spēkus jaunajam mācību gadam.

Lai iegūtās zināšanas neaizmirstos, lietainās dienās varam ieskatīties, atcerēties un izpildīt kādu no pievienotajiem ieteikumiem.

Paldies visiem par ieguldīto darbu!


Nāc nākdama,vasariņa,

Kur tik ilgi kavējies?

Tevis gaida atnākot,

Mani lielu izaugot.



Jauku vasaru novēlot

logopēde Iveta

Ēdīsim veselīgi

Kopš 1950. gada, pēc Pasaules Veselības organizācijas (PVO) ierosinājuma, 7.aprīlis visā pasaulē tiek atzīmēts kā Pasaules veselības diena. Ik gadu šajā dienā sabiedrības uzmanība tiek vērsta uz kādu aktuālu sabiedrības veselības problēmu un tiek aizsākti pasākumi un akcijas, kas turpinās vēl ilgi pēc pašas Veselības dienas izskaņas.

Šogad pastiprināta uzmanība tiek pievērsta drošai un veselīgai pārtikai.

Bērnudārzā „Ābelīte” šajā nedēļā no 7.-10.aprīlim vecāko bērnu grupās tika organizētas interaktīvas nodarbības, izmantojot datorprezentāciju un bērnu aktīvu līdzdarbošanos „Veselīgs uzturs bērniem”

Bērni iepazinās ar pareiza uztura šķīvi, salīdzinot, kādi produkti dienā būtu jāapēd visvairāk, kādi nedaudz un kādi pavisam nedaudz.

Padomi vecākiem jeb BĒRNA LŪGUMS

Lūdzu, neej tik ātri, kad mēs kaut kur dodamies! Manas kājiņas ir īsas, un es nespēju tev tik ātri tikt līdzi. Turklāt apkārt ir tik daudz lietu, kuras man pa ceļam ir jāredz.

Es spēju noturēt uzmanību tikai īsu laiciņu. Tik daudz kas notiek TIK ilgi, piemēram, iepirkšanās, ciemošanās un dažreiz arī spēles, kuras tu ar mani spēlē.

Tad, kad man ir bail, piemēram, no liela suņa, lūdzu, paņem mani rokās un pacel mani, turot cieši sev piekļautu! Tas palīdz daudz vairāk nekā tavs teiktais, lai nebaidos, ka neļausi nevienam man darīt pāri.

Lasīsim bērniem pasakas!

Gandrīz puse aptaujāto tēvu un trešdaļa mammu saviem bērniem priekšā lasa nepietiekami, – liecina „Pasakas.net” un „Mammamuntetiem.lv” veiktais pētījums*. Konkrētāk – vismaz 46,4% tēvu un 29,8% mammu saviem bērniem lasa priekšā nepietiekami bieži; priekšā vispār nelasa 19,6% tēvu un 7,9% mammu; tikai dažas reizes mēnesī lasa 26,8% tēvu un 21,9% mammu.

„Vēlamais priekšā lasīšanas ilgums ir vismaz 15 minūtes dienā. Tas būtu vecāku ieguldījums bērna nākotnē – pasaku priekšā lasīšana ne tikai uzlabo bērna un vecāku attiecības, bet arī veicina bērna panākumus skolā un palīdz veidot karjeru nākotnē, attiecīgi arī iespaido viņa nākotnes ienākumu un labklājības gūšanu,” stāsta bērnu psihologs un „Pasakas.net” vadītājs Edmunds Vanags.

Ciemos fizioterapeite

Pirmdien, 16.februārī pie mums viesojās SIA „Valmieras veselības centrs” fizioterapeite Agate Sīle. Fizioterapeita viesošanās bērnudārzā „Ābelīte” jau ir kā ikgadēja tradīcija. Tikšanās reizē bērniem tiek stāstīts par pareizas stājas veidošanās nozīmi, jo visi taču gribam izaugt skaisti un veseli. Vesels mugurkauls un pareiza stāja ir ļoti svarīgs faktors cilvēka veselībā. Par to ir jārūpējas kopš pašas bērnības.

Ļoti bieži stājas traucējumus bērniem konstatē medicīniskās apskates laikā. Visizplatītākie stājas traucējumi ir: mugurkaula fizioloģisko izliekumu izmaiņas, samazināta pēdu velve (plakanā pēda), „x” vai „o” veida ceļu deformācija.

Fizioterapeite apmeklēja katru grupiņu un bērniem pastāstīja un parādīja, kā pareizi sēdēt pie galda: rokas ir jānofiksē 75-90 grādu leņķī, ceļgaliem jāatrodas vienā līmenī ar augšstilbiem, pēdām jābūt atbalstītām līdzeni pret grīdu, pleciem jābūt taisniem. Nedrīkst sēdēt ar sakumpušu muguru vai kāju palikt zem dibena.

Rotaļājoties uz paklāja nedrīkst sēdēt uz dibena, kājas saliecot gar sāniem (w veida poza), jo tā var veicināt „x” veida kāju izveidošanos.

Fizioterapeites ieteikums, lai neveidotos izmaiņas locītavās, tad uz paklāja jāsēž: lotosa pozā, vai ar abām kājām uz priekšu, var sēdēt uz saliektām kājām.

Sagatavošanas grupas bērniem tika veikta stājas vērtēšana un vecākiem rakstiski sniegtas rekomendācijas.

Ja vecākiem rodas kādi jautājumi par bērna stājas attīstības veidošanās izmaiņām, tad varat konsultēties ar fizioterapeiti Agati Sīli, mob.tel.20212479

Iestādes medmāsiņa Inta Stuce